Jaunumi

  • ‘’Daļa no panākuma’’– Raivo Grinbergs par darbu autoskolā ‘’Daļa no panākuma’’– Raivo Grinbergs par darbu autoskolā
    07/09/2021
    ‘’Daļa no panākuma’’– Raivo Grinbergs par darbu autoskolā

    Raivo Grinbergs, autoskolas ‘’Sprīdītis’ pasniedzējs, instruktors, uzņēmuma īpašnieks ar vairāk kā 10.gadu stāžu. Īsā mirklī kļuvis uzticīgs autoskolas dzīvei, dzīvojot ar moto ‘’Darbs, ko var darīt un darīt’’.

    Kā aizsākāt ceļu pretī braukšanas instruktoram?

    Pēc izglītības esmu jurists, pabeidzu Latvijas policijas akadēmiju. Ieguvu 2.līmeņa augstāko izglītību.

    Aizsāku netīši – pazīstams cilvēks uzaicināja mani pamēģināt pastrādāt par teorijas pasniedzēju. Iepatikās, un arī sanāca. Uzreiz izgāju instruktoru un teorijas pasniedzēju kursus. Agrāk iestāties instruktoru kursos bija vieglāk, pietika ar vidējo izglītību, tagad vajag 1.līmeņa augstāko. Pasniedzējam jau tolaik vajadzēja augstāko izglītību. Esmu izmācījies arī pasniedzēju, bet teorijas nodarbības pašlaik nevadu, jo to ir grūti apvienot ar ģimenes dzīvi.

    Vai esat strādājis par policistu, un kā tas sanāca, ka tik ātri ‘pieķērāties’ instruktora amatam?

    Apmēram kādā 3.mācību gadā sapratu, ka par policistu nevēlēšos strādāt, bet pēc akadēmijas beigšanas dažus mēnešus pastrādāju. Strādāt policijā vai strādāt autoskolā, tās ir divas pilnīgi dažādas vides. Būt par policistu nav viegli, vide nav no patīkamākajām. Par labu autoskolai izlēmu ne tikai tādēļ, ka šī nozare mani patiesi aizrāva, bet arī tās sajūtas, ko šī vide piešķir – cilvēku prieks redzot savu braukšanas prasmju attīstību un atzīmējot jaunu panākumu – tā uzreiz ir pilnīgi cita strādāšana, cita atdeve, citas sajūtas.

    Nedaudz nostāk no pasniedzēja un instruktora amata, esat arī uzņēmējs, autoskolas ‘’Sprīdītis’’ īpašnieks. Kā izlēmāt uzņemties tik lielu atbildību, vadīt uzņēmumu?

    Viss aizsākās globālās krīzes laikā, tālajā 2008., 2009. gadā. Tolaik daudzām autoskolām krietni saruka darbi, kā jau daudziem biznesiem. Nebija liela izvēle – meklēt citu darbu vai atvērt pašam savu uzņēmumu. Es jau biju pastrādājis, ieguvis pieredzi, sapratis, ko darītu citādāk. Strādājot es biju iepazinies ar situācijām, kas man šajā darbā nebija pieņemamas, tas viss kopā rezultējās ar autoskolas atvēršanu. Es gan vienmēr par sevi runāju kā par instruktoru, nevis kā uzņēmēju.

    Par mērķi – tas bija gaužām vienkāršs – darīt to, kas patīk, un darīt to citādāk, kā biju pieredzējis vai novērojis. Darīt tā, kā uzskatīju par pareizu. Nemelošu, ka tolaik, kad atvēru biznesu, man jau arī nebija nekādas dižās izvēles (iesmejas) – uzņemies šo vai dari, ko citu. Tik vienkārši.

    Autoskolai ‘’Sprīdītis’’ ir visai neierasts nosaukums, vai iespējams, ka filma ‘’Sprīdītis’’ darbojies kā iedvesmas avots?

    Tāda bija tā doma, ielikt kaut ko neierastu. Ar tēlu latviešu filmā sakara nav. Bet doma līdzīga. Radās par godu manam labam draugam.

    Ir pagājuši vairāk kā 10. gadi kopš darbojas autoskola ‘’Sprīdītis’’, cik liela komanda pa šiem gadiem ir nokomplektējusies?

    Komandā esam vairāk kā 10 cilvēki. Sprīdītī vienmēr esam bijuši diezgan daudz, izņemot pirmos 2 gadus.

    Vai kursantiem ir plaša izvēle uz instruktoriem?

    Jā! Kursanti paši var izvēlēties pie kura iet. Ir instruktori pie kuriem piesakās daudz kursantu, ir tādi, pie kuriem mazāk, un es pat negribu mākslīgi iejaukties šajos procesos. Ir skolas, kur tiek sadalīts, pie kura instruktora kursants ies. Es ļauju tam iet savu ceļu.

    Kādam ir jābūt rakstura īpašībām – instruktoram?

    Neviens normatīvais akts nepasaka, kā instruktoram būtu jāstrādā. Vairāk vai mazāk – prasme nolasīt kursantu, ir atslēga uz panākumiem. Ar laiku šī prasme arī nostiprinās. Jāspēj uztvert klientu. Instruktoram jābūt pacietīgam un mierīgam. Jāspēj viegli uztvert kursanta darbības un paskaidrot to, ko kursants nesaprot. Bet katrs instruktors māca savādāk, katram ir savs “rokraksts”.

    Cik kursantus/dienā instruktori autoskolā ‘’Sprīdītis’’ var apmācīt?

    Optimālais daudzums, ko dienā paņemt – būtu 5, 6 nodarbības. 7, 8, tas jau ir ļoti, ļoti… Protams, arī 12 stundas dienā braukt ir iespējams. Varam nobraukt kaut 24 stundas, bet produktivitāte? – nulle. Tādēļ jāseko līdzi savām sajūtām un jāsaprot, ka koncentrēšanās spējas zūd. Savus atvaļinājumus ļoti tālu uz priekšu neplānoju. Vados pēc savas pašsajūtas. Ja jūtos noguris, darba grafiku mainu un atpūtas laiku atrodu īsā laikā.

    Vai visiem kursantiem ir jāiziet obligātās braukšanas nodarbības?

    Obligātās braukšanas kādam ir par daudz, citiem par maz, daudz atkarīgs no kursanta. Tiem, kuri iet jau, piemēram, 3 reizi autoskolā, loģiski 10 nodarbības varētu būt par daudz. Ja viņš pa visām reizēm jau ir nobraucis X stundas, un beidzot ir saņēmies pabeigt, viņš 3 reizes izbrauc, un visu saprot un dara. Ko man ar viņu darīt? (iesmejas) Bet loģiski, ka jālaiž uz eksāmenu.

    Cik kursantu/gadā vidēji sanāk uz vienu instruktoru?

    Tas ir ļoti individuāli. Pret maniem datiem, citiem var būt vairāk vai pat 2x mazāk. Es, piemēram, varētu dienā paņemt 7, 8 kursantus, bet Limbažu instruktoram paņemt 8 kursantus dienā būtu neiespējami. Cik jau ceļā neaiziet laiks? Tas, protams, ir atkarīgs no instruktora, cik intensīvi strādā, ko un kā plāno. Ja rēķinam visus līdzīgi, tad gadā, vidēji, instruktori apmāca no 80-100 kursantiem. Skaits ir atkarīgs arī no kategorijas, jo piemēram, motociklu un piekabi var iemācīt mazāk stundās.

    Uz ceļiem, mācību automašīnās, bieži redzētas tieši daiļā dzimuma pārstāves – vai sievietes autoskolā piesakās vairāk, kā vīrieši?

    Es neesmu sīki pētījis, kāds dzimums autoskolā ņem virsroku, vai mums vairāk ir puiši vai meitenes. Es teiktu: 50-50. Man pašam sanāk pasniegt vairāk meitenēm. Tiesa, braukšanas vairāk parasti ir meitenēm. Viņām vairāk vajag šīs nodarbības, lai nostiprinātos zināšanas. Meitenes ir krietni cītīgākas par puišiem, tas gan. Protams, ir daudz meiteņu, kas ir spējīgas braucējas, un ir puiši, kuriem autoskolā iet grūtāk. Agrāk teju visi puiši bija uz tehniku, tagad tā interese ir mazāka. Cilvēki paliek digitālāki. Pašlaik jaunatnei ir daudz plašāks iespējas izvēlēties, ar ko aizpildīt savu brīvo laiku.

    Tātad mainoties laikiem, jauniešu spējas uz auto vadīšanu arī var mainīties?

    Jaunieši paši ir mainījušies. Un arī mēs maināmies. Auto vadīšanu neietekmē laiks, bet intereses, iesaiste, degsme. Ja degsmes nav, nav arī rezultāta. Protams, arī tehnika dara savu – tā paliek savādāka, attīstītāka un modernāka. Tomēr jaunieši agrāk bija atbildīgāki, šodien jaunieši ir kļuvuši bezatbildīgāki. Pēdējā brīdī pateikt, ka es šodien nevaru, ir biežs notikums. Un tie, kas grib mācīties, dabū dēļ šādiem gaidīt 2,3, 4 nedēļas. Tas ļoti traucē.

    Pēdējos gados ir novērota tendence uz automašīnām ar automātisko kārbu – vai Jūsu klienti izvēlas kārtot tiesības uz ‘’automātu?

    Automāti ir labi. Agrāk pret automātiem bija stereotips, jo tehniskāks bija cilvēks, jo automāti šķita garlaicīgāki. Tie, kas grib to braukšanas procesu, tie grib to ‘’manuāli’’ un negribēs ‘’automātu’’. Tiem patiks pagāzēt, pabuksēt, saulītes uzzīmēt (pasmejas). Un tiem, kam braukt ir mērķis – nokļūt no punkta A līdz punktam B, tie biežāk izvēlas kārtot uz automātu. Un tas ir okey. Tiem, kam patīk braukt, tie labprātīgi spaidīs tos pedāļus. Bet vai izvēlas kārtot? Joprojām ir maz to gribētāju uz ‘’automātu’’. Biežāk kārto sievietes gados. Bet daudzi pat nevar atļauties kārtot uz ‘’automātu’’ un tad speciāli pirkt šādu automašīnu.

    Ir dzirdēts, ka jauniešiem iesaka kārtot tiesības uz ‘’automātu’’, lai labāk apgūtu visus procesus – pamanītu zīmes, cilvēkus, labāk iekļautos satiksmē, mazāk koncentrējoties uz pašu vadīšanu. Vai arī iesakāt jauniešiem kārtot tiesības uz ‘’automātu’’?

    Nevienam neiesaku kārtot vai nekārtot tiesības uz ‘’automātu’’, ja redzu, ka kādam iet grūti un tā naudiņa iet, bet labums nenāk, varu ieteikt kā opciju. BET jaunajiem VISIEM ieteiktu kārtot tiesības uz ‘’manuāli’’. Ja Tu domā līdzi un centies, to manuālo kārbu var iemācīties pirmajās 3 nodarbībās. Turpretī senioriem tas ir 10x grūtāk. Ja jaunietis, sākot braukšanas no nulles, nobraucot 2, 3 stundas, jau var pat pastāvīgi tikt galā ar ātrumkārbu, tad cilvēkam cienījamā vecumā vēl pie 30 nodarbībām būs problēmas ar pedāļiem un ātrum kloķi. Tad, kur ir tā robeža, cik ilgu laiku un līdzekļus viņš ir gatavs veltīt tam visam? Tie arī ir vairāk uz automātiem. Vai cilvēki, kas galīgi negrib iespringt, tad, jā. Pārējie, lai mācas ar ‘’manuāli’’, es tā uzskatu.

    Kā ir ar tiem, kas tomēr nokārtojuši uz automātisko kārbu, bet saprot, ka vajag ‘’manuāli’’?

    Ja tiesības ir uz automātisko ātrumkārbu, tad liekot uz manuāli, ir jākārto tikai braukšanas eksāmens.

    Vai braukšanas nodarbības notiek ar automašīnām kā CSDD eksāmenā?

    Mums ir automašīnas kā CSDD eksāmenā. Protams, ir instruktori, kuriem nav CSDD automašīnas, tādēļ, lai kursantiem neradītu lieku šoku, kārtojot valsts eksāmenu uz savādāku auto, mums ir skolas eksāmens, lai kursants var pierast.

    Kāds ir Jūsu plāns, tuvākajos gados, autoskolas attīstībā?

    Es redzu, ka esam mūsdienīga autoskola ar aktuālu autoparku, kāds ir CSDD eksāmenā. Cilvēkiem iekāpjot no cita auto eksāmena auto, var būt psiholoģisks pārsteigums/šoks, ka mācoties, piemēram, ar 20 gadus vecu auto, iekāp pilnīgi cita stila automašīnā. Pie visa ir jāpierod. CSDD eksāmenos ir 3 dažādu veidu automašīnas, ko mums kā skolai ir jāspēj piedāvāt un sagatavot kursantu braukt ar jebkādu no viņām.

    Kā ir attīstījusies autoskola ‘’Sprīdītis’’ kopš tās pirmsākumiem?

    Sākumā šad, tad nācās pamainīt mācību telpas, kādu brīdi strādājām un neko īpašu neieviesām, šobrīd aktīvāk esam pievērsušies imidžam. Esam iegādājušies jaunus mācību auto, tādus kā CSDD. Esam aizsākuši sadarbību ar digitālās reklāmas aģentūru Valmierā (‘’Zing’’), kas mums izstrādāja mājas lapu, administrē sociālos kontus, izstrādāja identitāti. Esam ne tikai nopirkuši, bet ievērojot uzņēmuma stilu, aplīmējuši divus mācību auto. Vārdu sakot – strādājam. Es reklāmas procesos galīgi nejaucos, uzticos, ļauju rīkoties, man interesē rezultāts un rezultāts ir. Ja agrāk nokomplektēt grupas bija ilgāk, tad ar aģentūras palīdzību, tie saucamie, ‘’tukšie mēneši’’ pat komplektējas labi.

    Tātad būt daļai no digitālās pasaules Jums nes augļus?

    Sākumā internetam nebija tāda nozīme, arī mums tas neinteresēja, lapa bija, pamatinformācija arī, punkts, tagad skatos, ka darbs lielā mērā ir atkarīgs no tās digitālās vides, es to redzu un saprotu.
    Avīzēs tērēt naudu nemaz neredzu jēgu, kādus 5 gadus jau neko neesmu licis, agrāk ‘’Tava Izvēle’’ – tur šad, tad nofigurēts, bet nē, šādiem vairs pat nedomāju tērēt naudu.

    Vai šis izvēlētais ceļš Jums sagādā gandarījumu?

    PROTAMS. Tas ir darbs, ko var darīt un darīt.

     

    Lasīt vairāk
  • Braukšanu apmācība ar automātisko ātrumkārbu Braukšanu apmācība ar automātisko ātrumkārbu
    11/08/2021
    Braukšanu apmācība ar automātisko ātrumkārbu

    Sēsties pie auto stūres un pašam to vadīt, tā ir lieliska sajūta. Neatkarība, brīvība, iespējas.. Tomēr vispirms, lai vadītu auto, ir jānokārto autovadītāja apliecība. Nav noslēpums, ka mūsdienās plaši populārs pārvietošanās līdzeklis ir kļuvis automobilis ar automātisko ātrumkārbu. Kopš 2011.gada Latvijā ir iespējams kārtot vadīšanas apliecību uz auto, kas aprīkots ar automātisko ātrumkārbu. Vai cilvēki izvēlas šādu opciju, un ja, jā, kādēļ?

    Vienkārši un ērti.

    Jā, lielākā daļa jauno šoferu un rūdīti automātiskās kārbas piekritēji šos minēs kā pirmos iemeslus, kādēļ tiek izvēlēts auto ar automātisko ātrumkārbu. Un nav melots! Ar ‘’automātu’’ ir ne tikai viegli braukt, bet jaunajiem šoferiem tas sagādās mazāk raizes mācību ceļā, kā tas būtu ar manuālo ātrumkārbu. Ne visi ir dzimuši ar auto stūri rokās, un ar ‘’automātu’’ ir daudz vieglāk iekļauties satiksmē, un iemācīties ātrāk apvienot 3 elementus: šoferi, vadāmo auto un ārējo vidi.

    Vieglāk un ātrāk.

    Salīdzinājumā ar manuālo ātrumkārbu, jaunajiem šoferiem, kas izvēlas mācīties uz ‘’automātu’’, ierasto 3 pedāļu vietā ir jāapgūst tikai divi – gāze un bremzes. Turklāt ar automātu nav jāuztraucas par uzsākšanu un ātrumu pārslēgšanu. Šajā ziņā auto vadīšana ar ir ērta un nepiespiesta. Tas, protams, arī ietekmē laiku un enerģiju, kas tiek pavadīts mācoties. Ar ‘’automātu’’ auto vadīšana tiks apgūta ātrāk, kas turklāt samazinās izmaksas. Turklāt ir novērots, ka jaunie šoferīši un tie, kuri pat īsti nav motivēti, mācoties ar ‘’automātu’’, ir daudz pacietīgāki, neatmetot ar roku mācībām, jo process ir daudz vieglāks un baudāmāks.

    Vairāk laika.

    Ņemot vērā, ka ar ‘’automātu’’ vadītājam ir vieglāk apgūt auto vadīšanu, jaunajam šoferim paliek vairāk laika, jo nav jādomā par pārslēgšanos, kā tas ir ar auto ar manuālo ātrumkārbu. Šoferis var aktīvāk iesaistīties tieši braukšanas procesā, pievēršoties zīmēm un situācijām, kas notiek uz ceļa. Tas nozīmē, ka ar mācoties uz ‘’automātu’’ zināšanas par auto vadīšanu var kļūt tikai spēcīgākas, jo paliek pietiekami daudz laika un enerģijas, lai palielinātu izpratni par satiksmi un noteikumiem.

    Drošāka pārvietošanās.

    Ar ‘’automātu’’ ir daudz vieglāk pārvietoties, ir mazāk laika jāpievēršas auto vadīšanai, bet vairāk vides novērtēšanai, ‘’automāta’’ vadītāji ātrāk reaģē uz situācijām, kas notiek uz ceļa, daudz vieglāk kontrolē auto, ir vairāk laika apstrādāt informāciju, jo nav nepārtraukti jākontrolē sajūga un bremžu nospiešana, un ātrumu pārslēgšana.

    Paradumu maiņa vai ikdienas norma.

    Daļa jauno šoferu izvēlas auto ar automātisko ātrumkārbu, lai atvieglotu pārvietošanos. Daļa izvēlas, jo ir šādu auto īpašnieki vai arī ģimenē pārvietojas ar šādu auto. Bet daļa no manuālās ātrumkārbas faniem pārtop par ‘’automātu’’ piekritējiem jau pēc vienas braukšanas reizes. Jo izjūtot ‘’automāta’’ ērtības, to nespēj neievērot neviens, sevišķi, ja pārvietojas pa pilsētu.

    Ja auto vadīšana nav ielikta līdzi šūpulī vai ikdienā ir vēlme pārvietoties komfortabli un bez lieka stresa, daudz ātrāk aprodot ar vidi, lai vieglāk iekļautos satiksmē, ātrāk iemācoties kontrolēt auto, ‘’automāts’’ būs lieliska izvēle. Drošs satiksmē ir tas, kas pats jūtas droši. Tādēļ ‘’automāts’’ būs izcils sabiedrotais, lai apgūtu zināšanas un justos droši, kas jau ir puse no ceļa. Vienmēr auto vadīšanu var uzsākt vieglāk un iekļauties satiksmē ātrāk, un vienmēr var atgriezties, lai jau ar zināšanām un pieredzi nokārtotu apliecību uz auto ar manuālo ātrumkārbu, ja būs šāda vēlme vai nepieciešamība.

    ! Informējam, ka vadītājs ar vadītāja apliecība uz auto ar automātisko ātrumkārbu NEDRĪKST pārvietoties ar auto, kas aprīkots ar manuālo ātrumkārbu. Sods par šādu pārkāpumu ir 40 līdz 280eiro un 3 soda punkti.

    ! Vadītājiem, kam ir autovadītāja apliecība uz ‘’automātu’’, lai iegūtu apliecību uz ‘’manuāli’’, NAV JĀAPMEKLĒ AUTOSKOLAS KURSI, bet jākārto braukšanas eksāmens.

    Lasīt vairāk
  • Valdis Legzdiņā, būt instruktoram – tas nav pabraukāties, tas ir intensīvs darbs Būt instruktoram – tas nav pabraukāties, tas ir intensīvs darbs
    16/06/2021
    Būt instruktoram – tas nav pabraukāties, tas ir intensīvs darbs

    Kā izvēlējāties profesiju braukšanas instruktors?

    Izvēlējos visai nejauši, nekad nedomāju, ka kļūšu par instruktoru. Principā viss sākās viena kolēģa dēļ, kam ģimenes draugiem piederēja autoskola, kas tieši meklēja instruktorus. Domāju, ka var pamēģināt. Izgāju kursus, saņēmu apliecību, sāku mācīt Rīgā. Pats gan neesmu dzimis valmierietis, bet, redz, dzīve atveda uz Valmieru, un tā nu pēdējos 16 gadus strādāju Valmierā.

    Jūs esat izgājis arī teorijas kursus?

    Nē. Tikai braukšanas.

    Kā bija pāriet no Rīgas uz Valmieru?

    Valmierā viss sākumā šķita vienkārši, salīdzinot ar Rīgu. Domāju, te taču nav, ko darīt, bet studentam, kas nebrauc nemaz, arī Valmiera ir sarežģīta, sevišķi tiem, kas Valmieru kā pilsētu nepazīst.

    Pēc pamatprofesijas Jūs neesat instruktors. Kas ir Jūsu pamatprofesija?

    Šobrīd esmu (smejas), bet pēc izglītības es skaitos automehāniķis. Saistītas profesijas. Auto vienmēr ir mani uzrunājis. Pats braukt māku no 10, 11 gadiem. Ar tehniku esmu uz Tu. Bet, lai domātu, ka kādreiz mācīšu citus – drošvien tolaik neticētu.

    Ņemot vērā, ka esat vairāk kā 15 gadus instruktors, ko Jums nozīmē būt par instruktoru, kādam ir jābūt braukšanas instruktoram?

    Drošvien, visu pirms, ļoti pacietīgam. Jāspēj iedrošināt skolnieku. Ne visiem ir skaidra pārliecība, kas tad ir autoskola, ko nozīmē braukšanas. Patiesību sakot, braukt jau māk vai vismaz zina, kā braukt – daudzi, sevišķi no laukiem, ja viņiem ir saskare ar tehniku. Bet iemācīties braukt satiksmē, rēķināties ar citiem, tas nemaz nav vienkārši. Tad kādu ir jāmēģina nomierināt, kādu iedrošināt, ir jāmāk likt padomāt līdzi, tā braukšanas prasme no gaisa nenokrīt, ir jāmāk to skolnieku pavilkt, ielikt plūsmā un panākt, galvenokārt, lai saprot lietas nopietnību.

    Māciet arī par auto ekspluatācijas lietām? Vai gadās, ka puiši uz tehniskām lietām ir zinošāki?

    Principā itkā viņi zina, bet mūsdienās jau vairs ne vienmēr, šobrīd datori ņem varu, grūtāk iet tiem, kam nav bijušas nekādas saiknes ar tehniku, nu tad ir, kā ir. Bet, protams, ja procentuāli ņemam, puiši zina vairāk.

    Kurus ir vieglāk iemācīt braukt, tos, kam ir zināšanas braukšanā, vai tie, kas ir, tā saucamie, ‘’nullītes’’?

    Šeit es nekad neesmu varējis atbildēt.. Ar tiem, kas skaitās ‘’nullītes’’, ir tā, tu viņam izskaidro lietas un viņam nav pēc kā cita vadīties, viņš arī vadās pēc tā, kas mācīts. Ja cilvēks iemācās uzsākt, vadīt, stūrēt, manevrēt, apstādināt – tas jau ir pamats.

    Protams, tie, kam jau ir tiesības, gluži pareizi iemācīt nevar, jo ir nianses, ko dara pretēji tam, ko skata eksāmenā, bet ļoti nepareizi jau neiemācīs. Ir tādi, kam ir iemaņas un viss notiek viegli, vien apskaidrojot, ko dara tehniski neprecīzi, viņš to pieņem, piedomā, sāk darīt un viss notiek. Bet ir arī tādi, kam iegājies dziļi asinīs, kas absolūti nav tehniski pareizi, un dabūt to laukā – reizēm ir neiespējamā misija. Daži to apstrīd, daži to saprot, un atkal izdara. Bet tādēļ teikt, ka ar ‘’nullītēm’’ ir vieglāk, nē tā nevar, un nevar to teikt arī par tiem, kam ir pamati.

    Vai jaunieši ir izmainījušies – prasmju, attieksmes, komunikācijas ziņā?

    Jā, domāju, ka jā, tieši dēļ visām tām tehnoloģijām, ‘’whatsappiem’’, ‘’facebokiem’’, jaunajiem ir biežāk jāliek domāt līdzi procesiem, vispirms, domāt pašiem, jo uz ceļa viņiem līdzi ne vienmēr būs kāds asistents. Protams, to nevar tagad skaļi attiecināt uz visiem, bet kopumā – tāds tas pavērsiens. Tie, kas ir no ‘’senākiem laikiem’’ (iesmejas), ir atvērtāki, komunikablāki, vairāk iesaistās, izprašņā par visu, tādā veidā arī ir vieglāk mācīt, veidojas dialogs, saproti, kas cilvēkam nav skaidrs, par to automātiski var dziļāk pasniegt, viņi nebaidās atzīt, ka arī nav sapratuši. Ar jaunajiem reizumis nav skaidrs, vai viņi saprot vai nesaprot, jo viņi īsti neatbild. BET! Līdz gala rezultātam jau mēs vienmēr nonākam, ar kādu lēnām, lēnam, bet nonākam.

    Kas Jūs motivē darbam ar kursantiem?

    Gribās, lai kursants kļūst pilnvērtīgs satiksmes dalībnieks. Ir interesanti nolasīt vai vizualizēt kursanta vīziju, kas, piemēram, nekad nav braucis, saprast, kādēļ nav braucis, kas atturējis, man rodas tā motivācija ‘iebīdīt viņu šajā visā’.

    Kāds ir kursantu mērķis, kārtojot tiesības? Kā viņi sevi vai Jūs viņus motivējat šajā laikā?

    Daudzi nāk ar mērķi saņemt apliecību, sevišķi tie, kam ir 25+. Viņus pat nav jāmotivē, viņiem jau ir mērķis – iegūt tiesības. Protams, ne vienmēr tas aiziet tik gludi, kā cerēts, es aiziešu – pabraukšu ‘’hop-hop-hop’’, un viss kārtībā. Daudzi mācoties saprot, ka nemaz nav tik vienkārši. Uzsākt, braukt, apstāties, nogriezties – jā ‘’okey’’, bet, kad sākas satiksme, intensitāte, pamanīt cilvēkus, izanalizēt situācijas, tad viss ‘’čau’’ – saprot, ka vairs nav vienkārši. Tas viss ir darbs, vienkārši jādara. Man īsti motivēt pat viņus neprasās. Bet par tiem, kas visbiežāk ir vidusskolnieki, tie, kam nav intereses, kam vecāki liek, kas paši nemaksā par skolu, ar tiem gan var būt grūti. Tā atdeve no viņu puses nodarbībās nav īpaši liela. Arī situācijas neanalizē, nākas daudz no viņiem vilkt ārā, un runājot visbiežāk saprotam, ka tā lieta baigi neinteresē. Jāatceras tomēr, ka mācīties, tas jau nav pabraukāties, tas tomēr ir intensīvs darbs! Un to ir pašam jāgrib.

    Vai cilvēki izvēlas kārtot tiesības arī uz automātisko kārbu?

    Ir bijis gadījums iz dzīves, kad sieviete darba dēļ spiesta kārtot tiesības. Sapratu, ka braukšana arī vairāk balstīsies uz darbu, un tās braukšanas mums arī labi nevedās, prasīju, kāpēc braukt ar manuālo, ja ir opcija – automātiskā kārba. Izrādās daudzi joprojām nemaz nezina, ka ir tāda opcija, kārtot uz automātu. Dāmai ieteicu citu instruktoru, ātri visu apguva, nolika tiesības, nopirka auto ar automātisko kārbu, vēlāk satiku – jā, sieviete sajūsmā, neesot jāuztraucas par pārslēgšanos, braukšana ir mierīga. Nu, lūk, cilvēki vienkārši nezina tās iespējas.

    Ņemot vērā, ka atrasties uz ceļa ir Jūsu ikdiena, vai satiksmes kultūra, Jūsuprāt, ir uzlabojusies?

    Kultūras ziņā satiksme ir uzlabojusies, kaut vai pieklājības, tolerances ziņā, mums tāpat gan ir daudz kur augt, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Bet cilvēki paliek iejūtīgāki. Arī pret mācību transportiem. Protams, mēdz uzpīpināt, bet pirms 10 gadiem tā bija teju ikdiena, kā Tu mazliet aizkavē satiksmi, tā pīkšķis, tagad salīdzinoši reti. Tagad Tu redzi, kāds pie sevis lamājas, bet to neizrāda uz āru. Un, lai cik jocīgi nebūtu, lielākie taurētāji ir tieši sievietes. Bet tā pīpināšana rada milzīgu stresu tam kursantam, viņam šķiet, ka nu ir viss, viņš absolūti pazaudējas tajā situācijā. Un tad nākas skaidrot, kādēļ tā notiek, pat bez īsta iemesla. Jā, cilvēki aizmirst kā bija, kad paši mācījās. Kādam labāk, kādam sliktāk, bet visi mācījās. Nu tai empātijai ir jābūt.

    Kā Jūs ievirzāt savus kursantus pareizā satiksmes kultūrā?

    Ievirzu domā, ka visi uz ceļa ir vienlīdzīgi, nevajag justies pārākam par citiem, vai tieši otrādi – zemākam, tādēļ, ka, piemēram, otrs brauc ar smalkāku mašīnu, un tādēļ respektēšu viņu vairāk, visi jau ir vienādi – visi ir vadītāji, smalks auto, tā jau ir cita lieta, kāda ir bijusi cilvēka atdeve (iespēja) dzīvē. Bet uz ceļa visi ir vadītāji, visiem jābūt vienlīdzīgiem.

    Vai šie stereotipi par smalkiem auto uz ceļa un cilvēku attieksmi pret tiem – ir taisnība? Smalki auto tiek respektēti vairāk?

    Nevaru teikt, ka jā. Bet šī tendence ir novērota. Šķiet šis ir ielīdies tīri psiholoģijā. Smalks auto nostrādā kā statuss. Un nereti tieši smalku auto cilvēki uz ceļa uzvedas augstprātīgāk, protams, ne bieži, bet tomēr. Pielīdīs priekšā. Nogriezīsies, kur nedrīkst.

    15+ gadi par instruktoru, vai atceraties savu vecāko kursantu, kā veicās mācībās?
    Jā, kundze, 66.gadi, ilgi mācījās. Kā viņa pati smējās ‘’Es vismaz būšu izbraukājusi visus gadalaikus’’. Tā arī bija. Bet nu liela apņēmība. Nokārtoja

    Vai ir nācies apmācīt arī kādu no ģimenes? Vai tas nebija grūti?

    Jā, esmu, un bija. Nenormāli grūti. Ir pat grūti, pat, ja nav no ģimenes loka, bet draugu loka. Ar ģimeni ir bijis tā, ka mani ‘’neņem pierē nu nemaz’’ (smejas). Līdz galam jau nonākam vienmēr.

    Ikdienā pārvietojoties ar citiem, koriģējiet citu braukšanas stilu/manieres?

    Nē, necenšos. Protams, ir gadījies, tādēļ vienmēr, kad braucu ar ģimeni un draugiem es nesēžu blakus, kur ikdienā ir mana darba vieta, bet sēžos aizmugurē, lai manī nav tas instinkts. Protams, nav jābūt arī instruktoram, lai kaut ko teiktu, jebkurš šoferis sēžot blakus instinktīvi skatās līdzi, kas spoguļos, kas notiek uz ceļa. Bet aizmugurē es jūtos kā pasažieris.

    Vai sekojat līdzi statistikas datiem, kā atspoguļojas Jūsu darbs, kursantu, kolēģu paveiktais?

    Jāāā (gari novelk), es pasekoju, bet, lai tā, ka es no viņiem iespaidotos, laikam nē, paskatīties paskatos. Paskatos, kā pārējiem iet. Sportiskā interese (iesmejas). Nekas arī vairāk. Tas 100% tāpat neatspoguļo mūsu darbu. Piemēram, kursants izcili ir apmācīts, visu saprot, bet eksāmenā netiek galā ar personīgo stresu. Un viss, nesaprot, ko darīt. Izkrīt, pat, ja mācoties visu apguvis. Bet šo gan vajag uzsvērt kursantiem, ka nedrīkst pie stūres stresot, ir jāmācās kontrolēt emocijas, citādi stresā bloķējas itin viss, vienmēr visam ir jābūt minimāli – uztraukumiņs palīdz mobilizēties, visas maņas ir saspringtas, tu koncentrējies, bet tiklīdz palaid pa tālu, uztraukums paliek par lielu, un viss, vairs nesaprot neko, pat pašsaprotamas lietas sāk darīt aplami. Tas arī visbiežāk novērots eksāmenos.

    Šobrīd vēl esam pandēmijas grožos, kā Jums sokas ar braukšanas apmācībām Covid-19 laikā?

    Notiek grūtāk. Nu apmācību ziņā, ko māci kursantam, jau nekas nemainās, braukšana pati jau nemainās, bet tās papildus lietas. Maskas ir liels traucēklis. Tas nav uz 5minūtēm ieiet veikalā, es jau laikus paziņoju, ja jūt, ka paliek ne sevišķi labi, lai saka, stāsimies malā, vilksim maskas nost, un cilvēki ir dažādi, visi nevar ar tām maskām. Auto dezinfekcija nav nekāds jaunums, tā nav arī problēma. Bet tagad ir tāds klusuma brīdis, tagad visi, kas mācas, nenozīmē, ka var arī braukt. Baigais korķis veidojas. Teorijas notiek, cilvēki mācās, bet braukšanas jau nedrīkst notikt. Drīkst tie, kas līdz pagājušā gada decembrim mācījās. Tie, kas tagad mācās, dabū gaidīt. Ja visiem pēkšņi atļaus braukt, sanāks baigās rindas. Tagad ir aizliegums, ne vairāk par 5 nodarbībām dienā, agrāk kaut 24/7 brauc. Bet 5, 6 nodarbības arī ir optimālais, kas ir kārtīga darba diena, 9 stundas. 7, 8 nodarbības – tu jau pats jūti, ka vairs nespēj koncentrēties, un tas jau paliek bīstami.

    Lasīt vairāk
  • Andrejs Ceriņš - autoskolas braukšanas instruktors un pasniedzējs B kategorijas instruktors ar 25. Gadu pieredzi
    03/05/2021
    B kategorijas instruktors ar 25. Gadu pieredzi

    25. gadu stāžs profesijā – braukšanas instruktors. Ar tehniku kopā jau vairāk kā 50 gadus. Pasniedz arī teorijas apmācības. Tiesības ieguvis 16.gadu vecumā Rūjienā, kad autoskola bijusi 7 mēnešus garš mācību process. Bijis autobusa šoferis, bet dzīve nemanot aizvedusi pretī profesijai – braukšanas instruktors. Uz jautājumu, kādēļ kļuvis par instruktoru, Andrejs nedomājot atbild: ‘’Man patīk, tādēļ arī mācu!’’

    Vai tiesības ieguvāt skolā?

    Nē, tolaik tiesības ieguvu kara komisiātā, pirms armijas. 7 mēnešus mācījāmies – tas bija obligāti. Tagad tiesības var nolikt ātri – 3 mēnešos. Agrāk nolikt tiesības uz B kategoriju, tos sauca par amatieriem, profesionāļi bija tie, kam bija ‘’pilnās tiesības’’ (B, C, D kat.)

    Vai Jums ir šīs ‘pilnās tiesības’, kādas kategorijas pasniedzat?

    Ir! Pasniedzu visas kategorijas.

    Vai Jums ir jāatjauno mācību atļaujas?

    Jā. Ik pēc 5 gadiem mums jākārto teorijas eksāmeni.

    25 gadi par instruktoru, tā ir milzīga pieredze. Kādam, Jūsuprāt, ir jābūt braukšanas instruktoram? Ko nozīmē būt par instruktoru?

    Lai būtu labs instruktors un varētu mācīt citus, ir jāatgriežas pagātnē, uz laiku, kad paši kārtojām tiesības. Jāatminas sajūtas, satraukums, lai iejustos kursanta ādā. Labs instruktors, protams, ir tāds, kas spēj iemācīt. Parasti kursanti domā, ka grūti ir viņiem. Instruktors tikai sēž, neliekas ne zinis. Tomēr instruktoram ir jāreaģē 3 reizes ātrāk kā kursantam. Jāspēj novērtēt, kas notiek uz ceļa, jāparedz, ko darīs kursants, jāzina, kā rīkoties, ja ir bīstama situācija uz ceļa.

    Būt par instruktoru – tas noteikti ir milzīgs stress, kā to kontrolējat?

    Katrā ziņā stresam nedrīkst pakļauties! Ir jāprot sevi savaldīt. Arī kursanti nāk dažādi, katram sava uztvere, ir jāmāk saprasties

    Kā notiek šī saprašanās?

    Vispirms ir jāsaprot, kāds ir pats kursants, tad tik var sākties mācības. Nav sarežģītu kursantu. Ja iepazīstas, tad var iemācīt jebkuru. Nav problēmu, ja cilvēks ir nervozs vai ātras dabas. Galvenais, kas jāatceras, lai iemācītos braukt – cilvēkam pašam ir jāgrib ar sevi tikt galā. Nedrīkst aizmirst arī to, ka tas cilvēciņš pie stūres ir uztraucies. Ja uz kursantu bļaus, viņš tikai vairāk uztrauksies, no tā būs tikai trakāk. Ir jāmāk būt savaldīgam

    Kā Jūs motivējat kursantu? Esat stingrs, draudzīgs, iedrošinošs?

    Diemžēl es nekad neesmu stingrs, drīzāk visai pielaidīgs. Pie beigām nekas cits neatliek, kā ‘’bišķiņ jāpiežmiedz tie groži’’, savādāk jau nekas nesanāks. Sakot tikai ‘’labi, labi, labi’’, beigās nekas nav labi. Pirms eksāmena esmu prasīgs. Visu mācības procesu kursantiem saku, ka patreiz mēs braucam, bet pirms eksāmena ‘’dzīšu kā naglu sienā’’ (iesmej). Savādāk progresa nebūs. Galvenais ir panākt, lai kursants pie stūres jūtas kā mājās. Nedrīkst kursantam likt justies kā skolniekam, bet gan kā saimniekam. Lai viņš jūt, ka pats par visu atbild – par to, kas notiek uz ceļa, kas notiek mašīnā.

    Kā Jūs jūtat, ka kursants ir gatavs braukšanas eksāmenam?

    Kad es tikai sēžu blakus. Ja nesaku, kad jāpārslēdzas, kā jāpārkārtojas. Ja es tikai norādu ‘’pa labi, pa kreisi’’, tad es zinu, ka kursants ir gatavs eksāmenam. Ja es jūtos droši, kursants ir gatavs!

    Kā ir apmācīt kursantus pirms 20 gadiem un tagad?

    Gribu teikt, ka vide daudz nosaka, kā kursantam ies. Grūti iet tiem, kas sēž tikai pie datora. Viņiem šķiet, ka viņiem piemīt vairākas dzīvības – tā teikt – brauc uz dullo. Meitenēm joprojām ir 2 lietas, kas pieklibo, viņām nepatīk apstāties un pārslēgties. Tas, kas kursantam nepadodas, to arī jādzen iekšā. Ja nemāk uzsākt, meklēsim ceļu, kur kaut 100x apstāsimies un uzsāksim, lai tikai iemācītos.

    Ar cik nodarbībām pietiek, lai kursants iemācītos braukt?

    Dažādi, citam pietiek ar 10 reizēm, citam ar 30. Normāla attīstība būtībā ir tad – cik gadi, tik braukšanas, +10 stundas. Tagad obligātās braukšanas ir 20, un redzu, ka tas krietni uzlabo braukšanas kvalitāti.

    Vai šāda interesanta formula ir jūsu novērojums?

    Tas tā ir novērots. Kundzītēm, kuras atnāk 60 gados, arī būs šīs 60 stundas (+10h). Un tas ir pilnīgi normāli. Jo vecāki paliekam, jo mūsu redzes leņķis nostiprinās šaurs. Tātad reakcija samazinās. Jo plašāk mēs redzam, jo ātrāk reaģējam, ātrāk iemācāmies.

    Kāds ir bijis maksimālais stundu skaits vienam kursantam?

    Pie 100 stundām. 65. gadi kundzītei

    Kas liek šādā vecumā kārtot tiesības?

    Visbiežāk tādēļ, ka dzīvesbiedrs ir aizgājis tai saulē. Mašīnīte ir palikusi, līdz vasarnīcai ir jātiek, bet tiesību nav. Seniori tiesības var nolikt, tomēr jāatceras, ka veciem ļaudīm uz vecumu ir tendence kaut kur aizpeldēt – savā pasaulītē.

    Vai mācāt arī par auto virsbūvi, ekspluatāciju? Kā tas notiek?

    Jā. Tam vairāk pievēršamies uz mācību beigām, skatāmies, kā nomainīt eļļu, kā novērtēt virsbūvi, riepas, kādas lampiņas deg, kas nedeg. Tas viss laika gaitā jāiemāca. Eksāmenos šādi jautājumi ir paredzēti.

    Cik dienā kursantus varat pieņemt?

    Pārsvarā 7. Katram 1.5h. Patreiz nebraucam vispār

    Jums ir bērni? Vai esat bijis instruktors arī viņiem?

    Ģimenes locekļi man visi ir pašu mācīti. Tas ir daudz grūtāk. Ģimenes locekļi domā, ka mēs darām viņiem pāri. Daudz personīgāk visu uztver. Citi instruktori savus bērnus piedāvā apmācīt kolēģiem, jo bērni vienkārši neklausot.

    Kā Jūs atlaižat emocijas, kas tiek sakrātas, esot par instruktoru? Darbs ar cilvēkiem ir smags, Jūsu gadījumā- sevišķi. Tiek pārbaudīts gan raksturs, gan maņas, nervu sistēma.

    Tāpēc man ir dārzs. Mājās un dārzā es varu atslēgties, padomāt par dzīvi vai nedomāt nemaz.

    Vai Jums atmiņā ataust kāds īpašs kursants vai amizants notikums?

    Vispirms gribu teikt, ir jāatceras, kā pašiem gājis! Nereti, kad mācību mašīnīte ir noslāpusi, kāds jau pīpina. Esmu pieķēris pat savus bijušos kursantus, kuriem gājis ne labāk, bet paspējuši aizmirsties pat tikai gadu esot šoferiem. Kuram pirmajā reizē labi iet? Diemžēl cilvēki ātri aizmirstas. Arī man pirmā braukšanas reize nebija laba. Tolaik strādāju auto remonta rūpnīcā. Pasniedzējs uzreiz nosprieda, ka protu braukt, pielika mani pie stūres pilsētas centrā. Kamēr es atradu ātrumu, mašīna jau aizgāja netur, kamēr sariktēju mašīnu, jāpārslēdz ātrumi. Citiem braukšana ir asinīs, citiem tas nāk grūtāk. Lai nu kā. Vadītājs ir automāts, tikai domājošs automāts. Katra roka, katra kāja dara savu.

    Visamizantākie ir vecie ļaudis. Reiz viens izmeta apli pāri grāvim, atbrauca atpakaļ uz ceļa, kā nekas nebūtu bijis. Es saku, ko tu dari? Viņš man – es neko. Rādu sliedes grāvī. Viņš kasa aiz auss. Rādu uz sliedēm, saku – nu, tādas kā mums. Tas saka, jā, kāds dullais braucis. Saku, tās taču no mūsu žiguļa. Šis uzšauj sev pa pieri un saka, es tikai bedri apbraucu. Bedrīte 15 cm diametrā. Labi, ka grāvī nebremzēju, būtu apgāzušies (iesmej)

    Kā notiek apmācības pandēmijas laikā? Vai tas ietekmē Jūs kā pasniedzēju? Zinām, ka esat arī teorijas pasniedzējs. Un kā tas ietekmē kursantus?

    Šobrīd viss ir attālināti – tiešsaistē. Tas, kas vēlas tiesības, ir pie tā datora. Ir daļa, kas pieslēdzas un pazūd. Pats domādams, ka nokārtos eksāmenu. Dabīgi, tādiem nekāda rezultāta nav. Tomēr liela daļa apzinās, ka paši investē naudiņu un cītīgi mācās. Klātienē ir daudz elementārāk. Es redzu, vai viņš klausās vai sapņo. Attālināti strādājot, ir labi, ja datori klausa, ja viss strādā. Tagad braukšanas nenotiek līdz 15.martam, mācīt braukt varēs tiem, kas ir mācījušies līdz 2020.gada 15.decembrim, jaunajiem mēs klāt netiekam. Katru nedēļu mums jātaisa arī COVID analīzes.

    Vai pasniedzat nodarbības arī citās autoskolās?

    Reizumies teoriju mācu 5 skolās. Tagad braukšanas gan ir aizliegtas. Mācu Liepā traktoristus. Mācu arī uz kravas automobiļiem. Tomēr vistuvāk esmu autoskolai ”Sprīdītis”

    Kas Jūs motivē vēl pēc 25.gadiem būt par instruktoru?

    Man patīk gala rezultāts. Ka tu esi kaut ko izdarījis, esi iemācījis, ka kursants ir saņēmis tiesības un tevi uz ceļa pasveicina, tas man dod gandarījumu.

    Lasīt vairāk
  • Personība ar izteiktu mērķtiecību – instruktore Linda Šteinberga Personība ar izteiktu mērķtiecību – instruktore Linda Šteinberga
    23/04/2021
    Personība ar izteiktu mērķtiecību – instruktore Linda Šteinberga

    Linda Šteinberga, braukšanas instruktore ar 8 gadu pieredzi.

    Daudzšķautnaina personība, kas motivē sevi sasniegt aizvien jaunas virsotnes. Ko arī cenšas iedegt katrā savā kursantā. Savu mērķtiecību Linda prot iedegt gan sevī, gan savos kursantos, un atliek tikai redzēt ‘’dzirksteli’’ kursantu acīs, lai Linda darītu visu, lai kursantā iekurtu interesi, vēlmi pēc zināšanām un dziļāku izpratni par to, ko ir uzsācis.

    Kā izvēlējāties profesiju – auto instruktors? Cik gadus jau darbojaties šajā sfērā, kur ieguvāt instruktora profesiju?

    Instruktoru apliecību ieguvu “Latvijas Profesionālo autoskolu federācijā”, kur notika apmācības. Apliecību ieguvu 2013. gadā. Pēc būtības mana pirmā profesija ir frizieris, otrā – braukšanas mācību instruktore un trešā – Turībā esmu beigusi “Tirdzniecību un mārketingu”, ar plānu nodarboties ar autokrāsu tirdzniecību, kur ir jau iegūts sertifikāts un izietas apmācības. Daudz šķautņu. Neesmu mierīgs cilvēks. Nemitīgi attīstu sevi. Bet sirdij vistuvākā profesija ir braukšanas instruktore.

    Kādas kategorijas pasniedzat?

    Pagaidām B kategoriju, bet pēc laika būs arī citas.

    Kādam, Jūsuprāt, ir jābūt auto instruktoram?
    Saprotošam, zinošam, pacietīgam, ieinteresētam. Būt skolotājam, un esot starp kursantiem, mācēt justies jaunam.

    Kas motivē Jūs darbam ar jaunajiem braucējiem?

    Mans azarts ir ātrāk apmācīt kursantus – ielikt informāciju kaut ar
    “karotīti mutē”, lai tikai veidojas progress. Redzot viņu progresu – rodas motivācija! Redzot viņos motivāciju un to “dzirksteli acīs” – man ir vēlme dot šiem kursantiem zināšanas un izpratni par uzsākto ceļu uz visiem 100%.

    Jūsu mērķis kursantos – veiksmīgi pabeigta autoskola – vai kvalitatīvs autobraucējs?

    Es lieku uzsvaru uz kvalitatīvu autobraucēju. Ja mērķis ir iegūt tiesības, lai stāvētu makā, tad nav jēgas braukt. Svarīgi, lai kursants kļūst zinošs, paredzošs – neapjūk neparedzamās/nezināmās situācijās. Jāmāk izvērtēt gaitu uz ceļa, reaģēt uz notikumiem. Uz ceļa nav konveijera princips, ka viss ir droši, braucot pa savu joslu. Var gadīties neparedzamas situācijas, un man ir jāiemāca – reaģēt, zināt kā rīkoties un pieņemt lēmumus patstāvīgi. Viņi iegūstot tiesības uz ceļa būs vieni – nebūs neviens, kas glābs vai laikus paskaidros.

    Kādu komunikāciju veidojat ar studentu? Draudzīgu – esat vienlīdzīgi vai brīvu komunikāciju, vai tieši otrādāk – esat stingra?

    Skatos pēc apstākļiem un kāds ir kursants. Izvērtēju. Cik dažādi cilvēki, tik dažādas pieejas. Sākumā saprotoša.
    Apmācību vidū – vienlīdzīgi, uz brīvu komunikāciju. Apmācību beigās – stingra.

    Ko nozīmē būt instruktorei – sievietei?

    …un blondīnei (iesmejas). Sākumā redzot sievieti, rodas tas “neticības” moments, īpaši no puišiem/vīriešiem. Tagad jau es pati spēju caur joku strikti norādīt – ka mani ir jāklausa, jādzird…kā skolā. Uzsveru nozīmi, ka kursants ir atnācis mācīties. Iegūt zināšanas. Nenoliegšu. Agrāk man bija jāpierāda sevi.
    Bet esmu diezgan spītīga – ko esmu ieņēmusi galvā, tad agri vai vēlu, bet rezultāts būs.

    Kas pie Jums mācās vairāk – sievietes vai vīrieši?

    Varētu teikt, ka pat vienādi. Nav izteikta pārsvara. Puiši varbūt domā, ka pie manis ir vieglāk, un meitenes reizēm kautrējas braukt ar vīrieti-instruktoru. Teikšu – 50 uz 50.

    Kāds ir bijis maksimālais stundu skaits vienam kursantam?

    Oi…mācamies, kamēr iemācamies. Parasti šādi kursantiņi ir bijuši arī pie citiem instruktoriem. Man, personīgi, ja atmiņa neviļ, tad varētu būt pusgads braukšanai, bet nu tādai neatlaidīgai, braukšanas ir 1-2x nedēļā.

    Ar cik nodarbībām (vidēji) pietiktu, lai kursants būtu drošs auto vadītājs?

    Atkarībā, cik apķērīgs ir kursants. Būt drošam ir būt pārliecinātam par savām zināšanām, un būt prasmei tās izpildīt. Ja pieredzes ir mazāk, tad var būt vairākas nodarbības.

    Vidēji ar cik autobraucējiem dienā tiekaties?

    Pirms pandēmijas bija vidēji 5-6 braucēji. Taisījām “reisus” arī uz Salacgrīvu, jo bija grupas, kas jāapmāca. Strādājām ar instruktoru/pasniedzēju/ direktoru Raivo uz maiņām.

    Vai profesija netraucē braucot kopā, piemēram, ar kādu no ģimenes locekļiem?

    Traucē. Ir, ir šis sindroms (smejas). Aizrādu par ātrumiem, trajektorijām.

    Kas darba ikdienā spēj ‘’izsist no sliedēm?’’

    Nekas nespēj. Ceru, ka arī nespēs.

    Interesantākais, ko kāds students par Jums ir teicis?

    Laikam jau standarts: ‘’Jūs esat tik forša, viegli pasniedzat un daudz izskaidrojat.’’

    Kā mainās jaunie autobraucēji agrāk un tagad?

    Es savos kursantos ieaudzinu kā jāuzvedas uz ceļa – mācu ceļa kultūru. Pieklājības principus – protams, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Man ir prieks par viņiem visiem!

    Vai un kā mācību procesā students tiek ievests transportlīdzekļa uzbūves un ekspluatācijas ‘’zinību ceļos’’? Valsts eksāmenā šāda informācija ir aktuāla.

    Teorijas apmācībā jau tiek ievadītas šādas sarunas.

    Kad pašā sākumā tiekamies apmācību laukumā, mēs to visu izrunājam, izstāstu – kur, kas atrodas. Arī atkārtojam.

    Kā mainās braukšanas apmācības attiecībā pret sezonu – kādas ir nianses vasarā, rudenī, ziemā?

    Katrai sezonai ir savas nianses, vislabāk ir vasarā. Kaut gan es neieteiktu ieciklēties uz periodiem, jo mums tie ir 4. Jāmāk braukt ir visos. Manuprāt, vinnē tie, kas mācās ziemā. Ziema baida daudzus kursantus, bet uz sniegota ceļa viņi gūst pirmo pieredzi, un vislabāk kopā ar instruktoru, nevis vienam. Ziema, manuprāt, ir visvērtīgākais periods, lai mācītos.

    Vai vasarā tiesības tiek kārtotas vairāk nekā ziemā? Kādēļ?

    Dotajā brīdī viss ir pakārtots pandēmijai. Rindas ir ievilkušās. Kuri sāka ziemā – turpina vasarā. Kursantiem ir bail no ziemas, sniega, lietus, salus, sānslīdes – kaut gan es uzsveru, ka tas ir lieki. Ir jāiziet tam “briesmīgam” ziemas periodam cauri, lai vasarai ir “viegluma” sajūta – lai uz ceļa justos stabilāk.

    Vai ir bijušas arī bīstamas situācijas uz ceļa?

    Paldies Dievam – nav.

    Kā Jūs pielāgojaties jaunajam darba stilam pandēmijas ietvaros? Kā notiek apmācības? Kas traucē?

    Traucē maskas – gan man, gan kursantiem. Papīru pildīšana un vēdināšana paņem laiku. Par dezinfekciju – tā bija arī pirms tam – tas nav nekas jauns. Procesu gan sarežģī, bet prasības ir un paliek prasības. Pandēmijā veidojas garākas rindas, darba dienas paliek garākas. Kursanti grib pabeigt skolu. Tie, kas var – turpina. Kuriem nav iespēju – tie pacietīgi gaida. Liekas, ka kursanti ir atkāpušies soli atpakaļ. Pirms aizlieguma bija labāk.

    Kā Jūs sevi redzat pēc vairākiem gadiem, vai turpināsiet apmācīt jaunos braucējus?

    Es domāju, ka jā. Šis ir mans hobijs/sirdsdarbs. Man patīk mašīnas, man patīk būt uz ceļa, patīk mācīt, patīk kustība un ātrums.

    Lasīt vairāk
  • Rūdīts braukšanas instruktors/ makšķernieks – Jānis Holšteins Rūdīts braukšanas instruktors/ makšķernieks – Jānis Holšteins
    19/03/2021
    Rūdīts braukšanas instruktors/ makšķernieks – Jānis Holšteins

    Jānis Holšteins, cilvēks ar 15. gadu pieredzi profesijā – braukšanas instruktors.

    Dzīvi pavadot saiknē ar tehniku, Jānim tomēr nav bijis ne prātā profesija – braukšanas instruktors. Liktenim izspēlējot gājienu – Jānis saticis senu paziņu, kas būdams instruktors, meklējis jaunus papildspēkus. Uz piedāvājumu Jānis piekritis, un necik ilgi, jau ieguvis apliecību, oficiāli mācīt jaunos – topošos nākotnes šoferus.

    Kādēļ piekriti piedāvājumam? Būt par instruktoru?

    Nenobijos (iesmej) Tas likās, kas pavisam jauns. Drīz izgāju mācību kursus Rīgas Departamentā. Un tā tas viss sākās. 2006. gadā

    15. gadi – tas ir daudz – kā ir būt par instruktoru? Kādam, Tavuprāt, ir jābūt instruktoram?

    Ir padaudz gadiņu (smejas) Esmu jau pieradis, neko citu dzīvē pat vairs negribētu darīt.

    Kādam ir jābūt instruktoram? Vispirms saprotošam, ar augstu koncentrācijas spēju, savaldīgam, draudzīgam. Man ir kursanti, kurus mācīju un tagad satieku jubilejas ballītēs (smaida). Īpaši iejūtīgam jābūt ar meitenēm. Viņas ir emocionālākas. Ir bijušas asaras, stāšanās malā, garākas sarunas, lai turpinātu nodarbību. Jāmeklē pieeja

    Kā tieši tiek meklēta šī pieeja kursantam?

    Tiek izzināts, kāds ir kursants, iepazīstamies. Uzzinu, cik kursants ir zinošs auto vadīšanā, vai kaut kas jau ir zināms, vai ir pieredze. Vai nemaz nav pie stūres sēdēts. Pirmos soļus dodamies testēt uz laukumu. Nedaudz pārrunājam teoriju, runājam arī par pedāļiem, pārnesumiem. Jau pirmajā braukšanā saprotu, cik kursants ir ‘stresains’, mierīgs, saprotošs.

    Cik ilgi kursants tiek apmācīts mācību laukumā?

    Kādu laiku patrenējamies laukumā, skatāmies kā ir, ja jūtu, ka varam doties ielās, dodamies. Skatos pēc kursanta spējām. Ja kursantam jau ir iemaņas, laukumā ilgi neuzturamies.

    Kas ir tās sarežģītākās lietas auto vadīšanā, kas kursantiem mācību ceļā nāk grūtāk?

    Pārslēgšanās, uzsākšana, bremzēšana. Vai nu kursants bremzē pa švaku, vai bremzē tā pamatīgi. Ir grūti atrast to vienmērīgumu, samazinot ātrumu. Arī krustojumus izvērtēt. Ja pārslēgšanās ir lieta, ko visi iemācīsies pirmo, tad pārslēgties no augstāka pārnesuma uz zemākiem atkal sagādās raizes. Šīs ir tās standarta kļūdas.

    Vai Valmierā ir ‘’sarkanie punkti’’, kur kursanti mēdz pieļaut kļūdas?

    Jā, protams, tās pašas vienvirziena ielas, kas ir top vietas, kad aizmirst pareizi iekārtoties. Arī stop zīmes, kas netiek pamanītas. No sākuma ir tik daudz kas cits jāpamana, ka zīmes kursants tikai sāk vēlāk pamanīt.

    Kā paredzi, kas notiks uz ceļa? Vai zini, ko kursants darīs?

    Koncentrācijas spēja ir pamatīga, ar gadiem jau ir izveidojusies spēja paredzēt, ko tas cilvēks darīs. Vairāk vai mazāk – visi kļūdas pieļauj vienādi. Šī spēja paredzēt mums pašiem dod iespēju laicīgi sagatavoties, paredzēt – vai kursants asāk bremzēs, vai nebremzēs nemaz. Mēs varam jau laicīgi mudināt kursantu rīkoties pareizi.

    Vai ir pieredzētas arī bīstamas situācijas?

    Jā, ir bijušas arī avārijas. Saistīta arī ar straujo piebremzēšanu. Tiesa, atbildīgs bija šoferis aiz mums, kas neievēroja distanci starp automašīnām.

    Kā mācības turpinās šādiem kursantiem, kas ir iekļuvuši avārijās?

    Nu, pirmās divas nedēļas viņus nevar dabūt rokā (iesmejas), bet tad jau atkal sākam. Viņi sākumā vairāk baidās, nākas vairāk piestrādāt, bet paldies Dievam, šādu avārijas situāciju ir tik maz. Divas bija minimālas, viena tāda pamatīgāka. Tādēļ mums nemitīgi ir jāseko līdzi, jāskatās, lai viņi kaut kur neaizskatās. Lai spoguļos neskatās kā televizorā. Lai seko līdzi, kur iet mašīna, lai neiet virsū uz apmalēm vai pretējā joslā. Ļoti jāseko līdzi.

    Kā Tu motivē savus kursantus?

    Vēršu uzmanību uz to, ka visi kļūdas, un visi mācas. Pārrunājam lietas mierīgi. Galvenais motivēt, ka kļūdīties – tas nav traki, tā notiek un notiks, galvenais ir turpināt!

    Kas Tev ir vairāk – puiši vai meitenes kursanti?

    Man šķiet, ka meitenes man nāk vairāk. Puiši vairāk ir pa tehnikumiem, ja viņiem ir iespējas tur iegūt tiesības, viņi to arī izmanto.

    Cik vidēji kursantus vari paņemt uz braukšanām?

    Nu, lai katram kursantam sevi varētu atdot 100%, tad tie ir kādi 5.
    6, 7 dienā, tad jau tu pats to informāciju vairs nesniedz kvalitatīvi. Tas nav pilnvērtīgi, tad jau drīzāk tāda braukāšanās vien sanāk. Vairāk kā 7 kursanti, tie jau ir tāda ‘ķeksīša pēc’, atzīmēt, ka nodarbība ir izbraukta.

    Ar cik mācību stundām pietiek kursantam, lai viņš būtu drošs šoferis sabiedrībai?

    Ja nav pieredzes, līdz 30 nodarbībām noteikti.

    Vai ir kursants, kam bijušas vairāk kā 50 nodarbības?

    Ir bijusi skolotāja, kurai bija vairāk kā 100 nodarbības. Ļoti neatlaidīga sieviete. 1.5 gadu mācījāmies.

    Vai nodarbības pasniedz tikai Valmierā?

    Pārsvarā Valmierā. Kursanti brauc no dažādām pilsētām, bet visi brauc uz Valmieru.

    Pasniedz arī brīvdienās?

    Jā, arī brīvdienās. Svētdiena gan ir brīvdiena man, bet sestdien arī strādāju. Ir cilvēki, kuriem sestdienas ir tikai dienas, kad var mācīties, un svētdienas jāstrādā. Retu, retu reizi mācu arī svētdienās.

    Kā mācījās kursanti lieguma laikā, kad nodarbības nenotika?

    Kādam tētis, brālis mācījis braukt. Kaut ko jau padarbojās, iespēju robežās. Kā kuram, citam ir, citam nav. Bet tas diži neietekmē viņu prasmes, tomēr tās lietas tā nepazūd, ja esam braukuši, prasmes jau paliek. Varbūt kādu nodarbību vairāk vajadzēs, bet kopumā tas lielu ietekmi neatstās.

    Vai pandēmija ietekmējusi kursantu daudzumu?

    Ir ietekmējis, ir mazāk. Šobrīd vairāk interesi izrāda tie, kam bija braukšanas. Jauno ir mazāk.

    Sarunu ceļā saprotu, ka puišiem braukšanas veicas labāk, kā meitenēm, minējāt, ka viņiem tas ir jau asinīs. Vai eksāmenos puišiem arī iet iet vieglāk?

    Eksāmeni vairāk vai mazāk ir saistīti ar psiholoģisko sagatavotību. Uz eksāmenu visi iet vairāk vai mazāk vienādi – visi sagatavoti. Eksāmenā rezultātu vairāk noteiks tas, kā kursants var noturēt stresu, bieži vien tiek pieļautas tās saucamās ‘stresa kļūdas’. Mašīnīte noslāpst, sāk stresot, nevar uzsākt, rauj to sajūgu vaļā. Tāpēc neteiktu, kam vieglāk vai grūtāk, abiem vienādi.

    Vai kursanti paziņo par eksāmena rezultātiem?

    Protams! Kad lūdzu kursantam pieteikt eksāmenu, mēs paņemam vēl dažas nodarbības pirms eksāmena, lai izbrauktu āķīgākās vietiņas, par mašīnu vairāk izstāstītu, uzdotu kontroljautājumus.

    Vai seko līdzi statistikas datiem, kā atspoguļojas tavs darbs tajos?

    Jā, protams, jāseko līdzi, lai tas cilvēks nākamajam tevi ieteiktu, jācenšas ir viņu sagatavot tā, lai viņš nokārto ar pirmo, un aiziet ar labām atmiņām. Protams, ir jāseko līdzi, lai tas rādītājs nekrītas zems. Katru mēnesi sekoju tam līdzi.

    Ko ieteiktu kursantiem, par ko piedomāt, pirms uzsāk autoskolu?

    Tur katrā gadījumā ir pašam jāvēlas uz to nākt. Ir gadījumi, kad vecāki vai otras pusītes liek. Tomēr ir pašam jāizvērtē, vai vēlas. Tādiem, kam uzspiests, iet grūtāk. Galvenais nebaidīties darīt kaut ko jaunu. Arī vecāki cilvēki jau aizvien vairāk izvērtē nākt mācīties. Daži darba dēļ, lai nenoslogotu kādu tuvinieku, ir gadījumi, kādi r palikuši vieni, kaut kur ir vasarnīca, ir jātiek uz dārzu.

    Kā tu radi interesi kursantos, kuriem autoskola ir uzspiesta lieta?

    Es cenšos dažādi. Bet to redz, ka atdeves nav, viņi vienkārši brauc. Tas, protams, man nedod gandarījumu, tu izdari to darbu, bet jūti, ka kaut kas nav līdz galam izdarīts. Tomēr lielākoties nāk tādi, kas to patiesi vēlas. Tādu, kam nav vēlmes un atdeves procesam, ir uz vienas rokas saskaitāmi

    Kā tu restartējies jaunai dienai?

    Es esmu baigais makšķernieks, vissezonas. Braucu uz ezeru un sēžu krastā, tā es atslēdzos.

    Vai vēl pēc 50 gadiem redzi sevi par instruktoru?

    Jā, noteikti! Viennozīmīgi.

    Lasīt vairāk
  • Izmaiņas autoskolu praktiskajās apmācībās Izmaiņas autoskolu praktiskajās apmācībās
    16/03/2021
    Izmaiņas autoskolu praktiskajās apmācībās

    No 15. marta tiek atsāktas praktiskās nodarbības B kategorijai.

    • Braukšanas nodarbības varēs apmeklēt kursanti, kuri iestājās autoskolā līdz 2020. gada 20.decembrim.
    • Nodarbības notiek ar vismaz 15 minūšu starplaiku, kurā tiek vēdināta un dezinficēta automašīna, kā arī braukšanas laikā ir ieslēgta automašīnas ventilācijas sistēma.
    • Nodarbības notiek pēc pieraksta, nodrošinot, ka apmācāmie savā starpā nesatiekas.
    • Instruktoram un kursantam jālieto mutes un deguna aizsegs. Instruktoram vienā dienā nedrīkst būt vairāk kā 5 nodarbības.
      Norēķini par apmācību notiek tikai ar bezskaidru naudu. Instruktors reizi nedēļā veic Covid – 19 testu.

    Pirmā palīdzība.

    • Pirmā nodarbība notiek attālināti Zoom programmā.
    • Apmācības praktiskā daļa notiek katram individuāli klātienē.

    Starp katru apmācāmo tiek vēdinātas telpas un dezinficētas virsmas. Apmācības laikā apmācāmais un pasniedzējs lieto mutes un deguna aizsegu, vienreiz lietojamos cimdus. Pirms nodarbības tiek mērīta apmācāmā temperatūra. Pasniedzējam karu nedēļu tiek veikts Covid -19 tests.

    Lai kvalitatīvi un prasībām atbilstoši tiktu nodrošināta pirmās palīdzības praktiskā apmācība, kursa cena paaugstināta.

    Kursu jaunā cena 55 Eur.

    Braukšanas apmācības cenas pagaidām nav mainījušās!

    Jaunās kursu grupas pieejamas šeit: https://autoskola-spriditis.lv/b-kategorija

    Autoskola “Sprīdītis”

     

    Lasīt vairāk
  • Praktisko braukšanas apmācību atsākšana Praktisko braukšanas apmācību atsākšana
    01/03/2021
    Praktisko braukšanas apmācību atsākšana

    Sakarā ar valdības 26.februāra lēmumu, no 1.marta atļautas šādas apmācības klātienē individuāli:

    • Braukšanas apmācība ar kravas automašīnām un autobusiem
    • Pirmās palīdzības kursu apmācība

    No 15.marta ir atļauta praktiskā apmācība arī B un BE kategorijai, bet ar šādiem nosacījumiem:

    • Braukšanas apmācība ir atļauta kursantiem, kuri ir uzsākuši apmācību autoskolā līdz 2020.gada 20.decembrim.
    • Instruktors drīkst apmācīt ne vairāk kā 5 nodarbības dienā.
    • Starp nodarbībām ir vismaz 15 minūšu pauze, kurā dezinficē virsmas un vēdina transportlīdzekli.
    • Par apmācību varēs norēķināties tikai ar bezskaidru naudu.
    • Nodarbības laikā tiek lietoti mutes un deguna aizsegi.

    Sakarā ar šiem nosacījumiem lūdzu laicīgi sazināties ar instruktoru par nodarbības laiku un apmaksas organizēšanu.

    Instruktoru kontakti ir pieejami šeit: https://autoskola-spriditis.lv/instruktori

    Par pirmās palīdzības apmācību lūdzu sazināties pa tālruni 20111052

    Uz drīzu tikšanos!
    Autoskola “Sprīdītis”

    Lasīt vairāk
  • B kategorijas braukšanas eksāmena izmaiņas B kategorijas braukšanas eksāmena izmaiņas
    28/02/2021
    B kategorijas braukšanas eksāmena izmaiņas

    B kategorijas eksāmena jaunie figūru izmantošanas noteikumi stājas spēkā ar 2022.gada 1. aprīli.

    Sākot ar 1.aprīli CSDD braukšanas eksāmenā figūras B kategorijai, kuras tika kārtotas laukumā, tiek pārnestas uz to izpildi ceļu satiksmē – pilsētvidē.

    Speciālo manevru veikšana pilsētvidē uzlabos jauno autovadītāju spēju patstāvīgi piedalīties ceļu satiksmē. Apmācībās gūtās iemaņas tiks pielietotas reālos apstākļos, kas sniegs būtisku drošības sajūtu pašam auto vadītājam un uzlabos kopējo satiksmes drošību.

    Figūru izpilde eksaminēšanas laukumā nesniedz pilnvērtīgu apmācāmā izpratni par auto novietošanu satiksmē. Laukumā apmācāmie orientējas pēc stabiem, savukārt dzīvē šādu stabu nav. Līdz ar jaunajiem noteikumiem, B kategorijas figūru izbraukšanai pilsētvidē ir tikai pozitīva ietekme uz kopējo situāciju un satiksmes izpratni.

    Kā noritēs CSDD B kategorijas braukšanas eksāmens?

    Parkošanās pilsētvidē nav sarežģīta! Eksāmena laikā CSDD inspektori novērtēs kopējās iemaņas un prasmes satiksmē. Kā izjūtat, izprotat automašīnas kustības, lai laikus un pareizi pagrieztu auto stūri. Parkošanās vietas eksāmena laikā tiks piemeklētas ērtas, bez papildus sarežģījumiem. Kā arī eksāmena laikā būs iespējams izmantot parkošanās palīglīdzekļus – parkošanās sensorus un parkošanās atpakaļskata kameras.
    Papildus figūru braukšanai grozījumos ietverts punkts, kas paredz daļu vadīšanas eksāmena laiku pavadīt orientējoties pilsētvidē – izvēloties braukšanas maršrutu pēc virzienu rādītājiem vai navigācijas iekārtas.

    Jaunie CSDD noteikumi vērtējami pozitīvi, jo jaunais šoferis jau apmācību periodā būs labāk sagatavots reālām dzīves situācijām, kas bieži vien ir saistītas ar apjukumu pie parkošanās uz ielas.

    Satraukumam nav pamata, jo arī pēc jauno noteikumu pieņemšanas:

    • Mācību laukumi iemaņu attīstībai būs pieejami tāpat (braukšana atpakaļgaitā un noparkošanās starp stabiņiem).
    • Eksāmenā kārtojot figūru izbraukšanu ceļu satiksmē, to izpildes nosacījumi nebūs tik stingri, kādi tie bija figūru laukumā.
    • Parkošanās būs pielīdzināta reālai dzīves situācijai, sniedzot iespēju koriģēt auto braukšanas virzienu uz priekšu un atpakaļ, kā tas nebija atļauts figūru laukumā.
    • Eksāmena laikā būs iespējams izmantot parkošanās papildaprīkojumu – parkošanās sensorus un atpakaļskata kameras.

    Mēs mākam iemācīt – Autoskola Sprīdītis!

    Lasīt vairāk
  • Autoskolas izvēle pandēmijas apstākļos Autoskolas izvēle pandēmijas apstākļos
    10/02/2021
    Autoskolas izvēle pandēmijas apstākļos

    Šajā laikā, kad ir Covid 19 pandēmija, autoskolu teorijas apmācība ir atļauta tikai attālināti.

    Sakarā ar šo apstākli teorijas apmācību mūsu Vidzemes reģionā piedāvā arī autoskolas, kurām ar šo reģionu ikdienā nesaistās nekāda darbība. Tām nav ne vietējo pasniedzēju, instruktoru, ne filiāļu un zināšanas par vietējo pilsētu, kurā Jūs plānojat kārtot praktiskas braukšanas eksāmenu.

    Izvēloties teorijas apmācību šādā autoskolā, ir jārēķinās ar sekojošiem trūkumiem:

    • lekcijās pasniedzējs neko nevarēs Jums pastāstīt par specifiskām vietām Valmierā, kur Jūs pēc tam brauksiet, jo viņš viņas nezin.
    • Ja atcels pandēmiju, nebūs iespēja pāriet uz klātienes apmācību.
    • Pirmās palīdzības apmācība, kura arī ir vajadzīga, lai iegūtu vadītāja apliecību, ietver praktiskās nodarbības, kuras nevarēsiet apgūt attālināti.
    • Jums nav zināmi braukšanas instruktori, pie kuriem, varēsiet veikt praktisko apmācību. Ja ir zināmi, izvēle ir ļoti ierobežota.

    Tādēļ izvēloties autoskolu, iesākam izvēlēties vietējo, kura šeit nodarbojas ar apmācību jau ilgstoši, tai ir filiāles, zināms personāls un transports.

    Lasīt vairāk
  • Cik auto vadītājam izmaksā atrašanās pie stūres alkohola reibumā? Cik auto vadītājam izmaksā atrašanās pie stūres alkohola reibumā?
    05/02/2021
    Cik auto vadītājam izmaksā atrašanās pie stūres alkohola reibumā?

    Alkohols + auto vadīšana = smaga kombinācija

    Sāksim ar to, ka no 2020.gada vidus ir mainījušās ‘izmaksas’ tiem, kas pie auto stūres sēžas alkohola reibumā. Ar 2020.gada vasaru spēkā stājies arī jauns likums, kas paredz lielākas soda naudas un auto vadītāja apliecības atņemšanas termiņu pagarinājumu. Tiem, kas auto vada alkohola reibumā, atbildība un sodāmība par šādām darbībām ir iedalīta vairākās kategorijās.

    0,2-0,5 promiles alkohola

    Vadītājiem, kuru stāžs nesasniedz 2 gadus, kā arī autobusu vadītājiem, transporta vadīšana zem šādām promilēm, ir mērojamas no 210 – 430 eiro lielā naudas sodā, ar vadīšanas apliecības atņemšanu uz 6 mēnešiem. Par šādu rīcību, ‘’dzērājšoferim’’ tiek piemēroti arī 6 soda punkti.

    0,5 – 1,0 promiles alkohola

    Soda apmērs ir mērāms no 430 – 640 eiro (iepriekš bija 360 – 460 eiro), un vadīšanas apliecības atņemšanu uz 1 gadu. Tiek piešķirti arī 8 soda punkti.

    1,0 – 1,5 promiles alkohola

    850 – 1400 eiro liels naudas sods, auto vadītāja apliecības atņemšana uz 3 gadiem (iepriekš 2 gadi). Salīdzinot ar iepriekšējo likumu, vairs netiek piemērots arests no 5 – 10 dienām.

    1,5 promiles un vairāk

    1200 – 2000 eiro liels naudas sods (iepriekš bija 1200 – 1400), auto vadītāja apliecības atņemšana uz 5! gadiem (iepriekš – 4 gadi). Vairs netiek piemērots arests no 10 – 15 dienām!

    Kaut arī naudas sodi ir bargi, diemžēl šāda rīcība no auto vadītāju jeb “dzērājšoferu” puses ir ne tikai nepieņemama, bet soda nomaksa un tiesību atņemšana nav viss, kā tiek sodīti “dzērājšoferi”. Lai atgūtu autovadītāja apliecību, “dzērājšoferiem” nāksies iet speciālu ārsta komisiju, kurā ietilpst arī narkologs. Kā arī atkārtoti jākārto CSDD B.kategorijas teorijas un braukšanas eksāmens.

    Kaut arī autoskolas apmeklēšana nav obligāta, tā tomēr ir ieteicama. “Dzērājšoferis” savas teorijas zināšanas var pārbaudīt CSDD mājaslapā, pildot CSN testu. Ja nepieciešams, ir iespējams izmantot autoskolas CSN pasniedzēju konsultācijas, vai pat iziet visu teorijas kursu.

    Lielākas raizes parasti sagādā CSDD braukšanas eksāmens. Bieži cilvēki, kas vairākas reizes nesekmīgi to kārtojuši, vēršas autoskolā pēc palīdzības. Specifisks ir CSDD eksāmena process un vērtēšana, kuru parasts ikdienas šoferis, kurš vadītāja apliecību ir ieguvis, piemēram, vairāk kā pirms 15.gadiem, ne vienmēr zinās un sapratīs. Nereti vadītāji mēdz būt pārsteigti, ka nevar nokārtot braukšanas eksāmenu, kaut ikdienā, kad braucis savās darīšanās, ir veiksmīgi ticis galā ar auto vadīšanu.

    Vadītājiem, kas nav veikuši apmācību pie autoskolas instruktora, biežākās kļūdas mēdz būt:

    • Nepareiza braukšanas trajektorija – ikdienā nogriežoties, ja pretī nebrauc citi transporta līdzekļi, mēdzam braukt caur pretējo braukšanas pusi, jo tādā veidā ir vieglāk izgriezties, turklāt braucot lielākā tempā;
    • Pilnīga transportlīdzekļa neapturēšana pie krustojumiem, kur ir uzstādīta “Stop” zīme; Parasti šādam “kārdinājumam” ļaujamies brīžos, kad neviens cits nebrauc pa galveno ceļu.
    • Apturēšanas vietas izvēle, ja jādod ceļš. Ikdienā vadītāji mēdz neapturēt precīzi, kur tas paredzēts. Daļēji transportlīdzeklim atrodoties uz galvenā ceļa;
    • Ceļa nedošana – mēdzam izgriezt no mazāk svarīga ceļa, lai paspētu, neskatoties uz to, ka transportlīdzeklis, kas brauc pa galveno ceļu, mēdz nedaudz piebremzēt;
    • Aizmirstam, ka krustojumā nogriežoties, ir jādod ceļš gājējam, kas šķērso brauktuvi, kurā vadītājs nogriežas. Neatkarīgi no tā, vai tur ir gājēju pāreja vai nē.

    Galvenā atšķirība starp braukšanu dzīvē un braukšanas eksāmenā ir tā, ka eksāmenu jums var neieskaitīt dēļ iespējami bīstamas situācijas radīšanas, bet dzīvē par šādiem “sīkumiem” likumsargi mūs nesoda.

    Nereti tiek dzirdēts arī mīts, ka inspektori eksāmenos speciāli “iegāž” dzērājšoferus,
    kas mūsu braukšanas instruktoru praksē ir nebijusi pieredze. Ja mūsu kursantam braukšanas eksāmenā izdodas parādīt to, ko viņam iemācīja autoskolā, tad eksāmens noteikti būs sekmīgi nokārtots. Arī “dzērājšoferi”, kas ir mācījušies braukt pie mūsu autoskolas instruktoriem, bieži braukšanas eksāmenu nokārto ar 1.reizi

    Vēlot pieņemt prātīgus lēmums,
    Autoskola “Sprīdītis”

    Lasīt vairāk
  • Uz ko labāk? Kārtot tiesības uz manuālo vai automātisko ātrumkārbu? Uz ko labāk? Kārtot tiesības uz manuālo vai automātisko ātrumkārbu?
    19/01/2021
    Uz ko labāk? Kārtot tiesības uz manuālo vai automātisko ātrumkārbu?

    Komforts vai pārbaudītas vērtības? Automāts vai manuālis? Nav jaunums, ka pēdējo 7 gadu laikā ir iespējams nokārtot tiesības uz automātu. Vai tas piešķir tikai plusus, vai tomēr arī – tas ko atņem?

    1. Vislabāk, protams ir kārtot uz manuālo ātrumkārbu, jo šādas “tiesības” Jums dod iespēju vadīt auto gan ar manuālo ātrumārbu, gan ar automātisko.
    2. Nokārtojot “tiesības” ar automātisko ātrumkārbu, tajās ir atzīme, ka drīkstat vadīt auto TIKAI ar automātisko ātrumkārbu.
    3. Vadīt auto ar manuālo ātrumkārbu sagādā papildus darbības ar sajūgu un pārnesumu sviru (“ātrumkloķi”). Šo darbību apgūšana katram cilvēkam ir individuāla. Ne katrs saprot vai vēlas saprast šī pedāļa un sviras darbības principus. Ja šīs darbības nevēlaties apgūt un darīt ikdienā, tad sasniegt rezultātu – iegūt “tiesības” būs vieglāk ar automātisko ātrumkārbu.
    4. Ikdienā pārvietojoties, it sevišķi pa pilsētu, būs vieglāk ar automātisko ātrumkārbu, jo katru reizi apstājoties un uzņemot ātrumu līdz maksimāli atļautajam, sajūga pedālis būs jānospiež un “ātrumkloķis” jāpārslēdz 3-4 reizes.
    5. Ja tomēr nokārtojāt uz automātisko ātrumkārbu, tad vienmēr ir iespēja pārkārtojot CSDD braukšanas eksāmenu, iegūt “tiesības”uz manuālo ātrumkārbu, kas noteikti būs vieglāk, nekā apgūstot to no “nulles” ar manuālo ātrumkārbu.
    6. Ja “nogrimsiet” uz slikta ceļa (dubļos, sniegā utt.), kur paši netiekat ārā, tad ar manuālo ātrumkārbu jums ir iespēja mēģināt auto iešūpiet, ātri manot braukšanu uz priekšu un atpakaļ. Šādas darbības ar automātisko ātrumkārbu nav iespējamas, un strauji mainīt ātrumkārbas braukšanas virzienus uz priekšu un atpakaļ ir nevēlamas, tās var novest pie ātrumkārbas defektiem.

    Automātiskās kārbas plusi:

    + Vieglāk iemācīties vadīt auto un nokārtot eksāmenu

    + Vieglāk braukt ikdienā

    + Vienmēr ir iespēja pārkārtot eksāmenu uz manuālo

    Automātiskās kārbas mīnusi:

    Nedrīkst vadīt auto ar manuālo ātrukārbu

    Lielākas auto degvielas un remontu izmaksas

    “iestrēgstot” slikta ceļa apstākļos, mazākas iespējas pašam tikt ārā.

    Lasīt vairāk